Lāņu muiža

1872.gadā no Svētciema muižas izdalīta Lāņu muižas saimniecība (Lāndhof). Tajā pašā gadā tika pabeigta Lāņu muižas kungu māja, kuras īpašnieks līdz pat 1940.gadam bija barons Reinhards fon Fegezaks, kurš pēc izglītības bija agronoms. Lāņu muižu sauca arī par medību pili, jo no ārzemēm – Vācijas, Itālijas – braukuši kungi uz medībām. Kā vēsta atmiņu stāsti, tad  pie muižas  galvenās ieejas abās pusēs augšā atradās biežu galvas – skulptūras, bet pašā vidū brieža galva izbāzenis. Muižas parku veidot un kopt brauca dārznieks no Vācijas. Muižas īpašumā bija 100 hektāru zemes, kurus apstrādāja rentnieki. Pašam baronam esot piederējis vien mazs dārziņš. Barons Reinhards fon Fegezaks repatriējis uz Vāciju 1938.gadā un izīrējis Lāņu muižu pagasta izpildkomitejai par 1 rubli gadā, tā gribēdams saglabāt īpašuma tiesības.

Ar Padomju valdības gādību 1940.gada rudenī Lāņu muižā tika dibināta skola, bet muiža līdz tam brīdim bija pamesta, līdz ar to telpas bija daļēji izdemolētas un izlaupītas. Pirmajā mācību gadā skolā bija tikai četras klases – ar diviem skolotājiem. Par pionieru vadītāju strādāja komjauniete Margarita Ozoliņa, kas organizēja visus apkārtnes jauniešus svarīgu pasākumu veikšanai. Pēc 1959.gada laikraksta “Padomju Zeme (Limbaži)” var secināt, ka Lāņu muiža atradās 7 – gadīgā skola. Skola darbojās Lāņu muižas telpās līdz 1994.gadam (ieskaitot).

 

Pēc skolas likvidācijas Lāņu muiža vairākas reizes tika izsolīta, līdz to iegādājās 2007.gadā. Šobrīd muiža atkal atrodas pārdošanā.


Pastāsti citiem