Atrašanās vieta
Lat: 57.7604899, Lon: 24.3564364

Barona Ferzena kapliča

Arhīvā nav izdevies noskaidrot, kurā gadā kapliča uzcelta. Pirmais mirušais tajā guldīts 1781. Gadā. Lielsalacas draudzes mācītājs K. Šlaus 1884. gadā nokāpis no kapličas pagrabā, kur novietoti divpadsmit šķirsti ar nelaiķiem, un norakstījis kapu plākšņu uzrakstus. Šeit atdusas Ferseni, Hurko, Medemi, Gesvais, arī mācītājs Francis Hackelis.

No vietējo iedzīvotāju stāstiem. (M. Cikuliņas stāsts)

Māte stāstīja: Baronam nomiris dēls. Izsludinātas bēres. Aizvests uz kapliču. Divi puiši izdomājuši, ka viņam ir zelta zobens. Aizgājuši un attaisījuši lūku pa kuru laiž zemē zārku. Viens puisis nolaists zemē. Puisis attaisījis zārku un sācis čamdīt mironi, meklēdams zelta zobenu. Mironis izrādījās dzīvs. Sakustināts dabūjis elpu un atmodies. Zaglis pārbijies skrien raustīt auklu, lai velk šo augšā. Otrs velk arī, bet ieklausījies, ka lejā divi runājas, izbijies un auklu palaidis vaļā. Zaglis krizdams nosities, bet barona dēls paliek dzīvs. Nu šis runā uz augšu, lai iet pie barona un ved šo šurp un lai paķer līdzi drēbes. Nekas viņam par zagšanu nebūšot. Labi, puisis aizskrien pa Ķēniņceļu pie barona un prasa, lai viņu laiž pie barona. Bet viņu nelaiž. Kungs domā, ka viņš mānās un liek uzskaitīt 25 pātagas sitienus. Puisis tik un tā prom neiet. Lai sitot kaut viņu nost, viņš esot baronu apsolījis aizvest. Labi, nu tad brauksim ar, bet, ja tu būsi mānījies, tad gan tev būs beigas, piedraud barons. Tā nu viņi aizbrauc uz kapliču un izvelk dēlu ārā. Nekāda zobena tur nav bijis. Tam, kas izbailes pārdzīvojis un dēlu izglāba, otrā pusē uzdāvināja māju. (Lotkiņu mājas Salacas labajā krastā, otrā pusē jābūt Berzsulu mājai). Māja nesa līdzi lāstu no paaudzes uz paaudzi. Pēc apgānīšanas lūku uz pagrabu un logus aizmūrēja.

Paldies Salacgrīvas muzejam par informāciju un fotogrāfijām!

Pastāsti citiem
Kontakti
Adrese: Vecsalaca