Garā pastaiga seno laiku noskaņā

Saka, ka pastaiga palīdz relaksēties un atbrīvot no stresa- Tieši tāpēc mēs piedāvājam interesantu maršrutu, kur tev būs nepieciešams tavs mobilais telefons ar interneta pieslēgumu un vari sākt pastaigu pa Salacgrīvu un tās apkārtni, apvienojot skaistu skatu baudīšanu un jaunu lietu izzināšanu.  

Maršruts piedāvā apskatīt svarīgākos un ievērojamākos Salacgrīvas objektus, uzzināt to  vēsturi un apskatīt vecās bildes.

Zemāk tu atradīsi objektus ko apskatīt!

Pastāsti citiem
1

#1 Annasmuižas tilts

Tilts pār Salacu 3 km augšpus Salacgrīvas - pirmais dzelzsbetona tilts Baltijā, atklāts 1909. gada 13. jūnijā. 

2

#2 Vecsalacas muiža

18 . gs. Vecsalacas muiža , ko savā īpašumā bija ieguvusi veca muižnieku dzimta -Ferzeni - izvirzījās par nozīmīgu centru novada saimnieciskajā un kultūras domē.

3

#3 Svētciema muiža

Svētciems jeb Sveiciems (Neu-Salis) kā muiža dibināta pēc 1638. gada ar to pašu nosaukumu (Dorff Swatzhem) un piederēja Vecsalacas pils novadam.

4

#4 Barona Ferzena kapliča

Arhīvā nav izdevies noskaidrot, kurā gadā kapliča uzcelta. Pirmais mirušais tajā guldīts 1781. Gadā. Lielsalacas draudzes mācītājs K. Šlaus 1884. gadā nokāpis no kapličas pagrabā, kur novietoti divpadsmit šķirsti ar nelaiķiem, un norakstījis kapu plākšņu uzrakstus. Šeit atdusas Ferseni, Hurko, Medemi, Gesvais, arī mācītājs Francis Hackelis.

5

#5 Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca

Vecsalacas pareizticīgo baznīca atrodas Salacgrīvas pilsētā. Tā celta no 1871. līdz 1872. gadam, iesvētīta 1873. gada 15. aprīlī. Pēc 1917. g. Pareizticīgā baznīca izcieta grūtus laikus, no valdošās baznīcas tā kļuva par apspiesto. 1923.g. Vecasalacas draudzes dievnams tika apzagts. Tika nozagti apzeltītie kulta trauki. Vainīgie tā arī netika atrasti un policija neizslēdza iespēju, ka zaglis bijis labs dievnama pazinējs. Vācu laikā kristīgās draudze cieta materiālos zaudējumus. 1942. G. Baltijas reihskomisārs A. Rozenbergs pavēlēja izņemt no draudzēm krāsainā metāla zvanus, kas bija vajadzīgi lielgabala ložu ražošanai. Atklājās paradokss – luterāņu un katoļu draudzēm bija pa vienam zvanam, bet pareizticīgo draudzēm vairāki. Vācieši nolēma, lai neciestu katoļi un luterāņi, ka tiem atņem vienīgo zvanu, tad atņems pareizticīgajiem visus, tā sakot, lai neviens neciestu, lai pareizticīgie ar saviem zvaniem nesāpinātu citus. 

6

#6 Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca

1997.g. 27. Jūlijs salacgrīviešiem paliks atmiņā uz ilgiem laikiem, jo šajā dienā V.E. arhibīskaps – Jānis Pujats konsekrēja jauno katoļu dievnamu. Liela loma un pretimnākšana bija Salacgrīvas pilsētas domei: dievnamu sāka celt Domes priekšsēdētāja Jāņa Ramata kunga laikā, bet pabeigt palīdzēja jaunais pilsētas mērs Uldis Pūsilds. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda, Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīku – Mārīte Folkmane. Dievkalpojumi Salacgrīvas baznīcā notiek katru pirmo mēneša svētdienu un sestdienu pirms trešās mēneša svētdienas plkst. 15:00.

7

#7 Lielsalacas evanģēliski luteriskā baznīca

1777. gadā celta kā koka baznīca, kas 1856. gadā pabeigta, saglabājot vecās baznīcas jumtu, sienas uzbūvējot no jauna zem vecā jumta. 1892. gadā piebūvēts ģērbkambaris.

Altārgleznu "Kristus debesbraukšana" 1847. gadā gleznojis Limbažu aptiekārs K. Gelhārs. Baznīcas sienas rotā tēlnieka Gustava Šķiltera darinātie ciļņi. Kancele un daļa solu saglabājušies no 18.gadsimta 2.puses. Ērģeles būvētas H.Kolbes ērģeļu būvētavā Rīgā, uzstādītas 1933. gadā. 

8

#8 Plostnieki

Daudzi noteikti atceras pirms 10 gadiem Salacgrīvā notikušos Plostnieku svētkus. Toreiz, Salacgrīvas 70. Jubilejas gads bija dzinulis tam, ka Salacgrīvas leģenda Bubis, t.i., Roberts Spuriņš daudzos sēja domu, ka cilvēkiem un arī pašai Salacai vajadzētu atgādināt tos laikus, kad upe no tuvākas un tālākas apkārtnes nesa uz jūru plostus. 

9

#9 Piemineklis Milda

Piemiņas memoriāls atrodas starp Pērnavas un Viļņu ielas. Piemiņas memoriāls uzbūvēts 1986.gadā. Tas veltīts no jūras nepārnākušajiem jūrniekiem un 2.pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem – to veido sievietes mātes tēls, kas uz pleciem tur mazu bērniņu. Memoriālu veidojusi tēlniece Leja Novožeņeca un arhitekts Jānis Pētersons.